Būvniecības vadības rokasgrāmata

Būvniecības vadības rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Efektīva būvobjekta vadība!

«Būvniecības vadības rokasgrāmata» ir mūsdienu tirgus situācijai atbilstoša praktiskas būvdarbu organizācijas un vadības rokasgrāmata.

Rokasgrāmata ir kā palīglīdzeklis būvniecībā strādājošajiem, kur vienkopus ir atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem nozarē. Rokasgrāmata sniedz izpratni par būvniecības darba organizēšanu, personāla vadību un finanšu plānošanu, kā arī ļauj orientēties nozares likumdošanā.

Praktiski piemēri no autoru pieredzes, jaunākās atziņas būvniecības inženierzinātnē, komentāri par Latvijas likumdošanas izmaiņām, jaunumi būvniecības normatīvajos aktos – tas viss «Būvniecības vadības rokasgrāmatā».

ZAB "LEXTAL"

Lextal

LEXTAL – viens no vadošajiem pilna pakalpojumu klāsta advokātu birojiem, kas ir izvērtis darbību visās Baltijas valstīs: Igaunijā (Tallinā), Latvijā (Rīgā) un Lietuvā (Viļņā), un tā klientu priekšrocība ir LEXTAL advokātu daudzpusīgā pieredze, talantu, valodu un kultūru dažādība, kas nodrošina radošus risinājumus un spēju pielāgoties klientu individuālajām vajadzībām. Visaptveroša pārstāvība reģionā ļauj piedāvāt risinājumus atbilstoši nozares specifikai, jurisdikcijai un klienta vēlmēm. LEXTAL darbības pamatprincips ir ne tikai rast risinājumus veiksmīgai ikdienas komercdarbībai, bet arī jaunas idejas un iespējas mūsdienu ekonomiskajā situācijā, ievērojot pamatprincipu – piemeklēt vislabāko risinājumu katram klientam.

Viena no galvenajām pamatdarbības jomām ir būvniecība un ar to saistītie procesi, tai skaitā, bet ne tikai, nekustamā īpašuma iegāde, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtēšana, administratīvā tiesvedība u.tml. Vienlaikus LEXTAL sniedz daudzpusīgu juridisko palīdzību banku un finanšu tiesībās, nodokļu tiesībās, darba tiesībās, imigrācijas tiesībās, starptautiskās tirdzniecības juridiskajā nodrošināšanā, pārstāvībā tiesā un citās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās.

Birojs ir palīdzējis daudziem klientiem sekmīgi īstenot būvniecības ieceres, turklāt to kā savu juridisko padomdevēju izvēlas Latvijas Būvnieku asociācija.

Plašāku informāciju par LEXTAL var iegūt tīmekļa vietnē www.lextal.lv, kā arī sazinoties ar biroja vadītāju, zvērinātu advokātu, partneri Armandu Jaunzaru pa biroja tālruni 67283391, mobilo tālruni 26406178 vai e-pastu armands.jaunzars@lextal.lv.

Armands Jaunzars
Armands
Jaunzars
zvērināts advokāts, partneris

Amands ir viens no LEXTAL Rīgas biroja dibinātājiem un tā vadošais partneris. Lai arī Armanda galvenā specializācija ir būvniecība un finanšu noziegumi, viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze klientu konsultēšanā korporatīvo un komerciālo tiesību jautājumos.

Armands ir asistējis Pasaules Bankas ekspertiem Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektā, kā vietējais eksperts piedalījies Latvijas tiesu sistēmas uzlabošanas projektā un guvis ievērojamu pieredzi banku tiesībās kā juridiskais konsultants vienā no Latvijas vadošajām bankām.

Andrejs Liepiņš
Andrejs
Liepiņš
vecākais jurists

Andrejs ir LEXTAL Rīgas biroja vecākais jurists. Viņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Viņa specializācija ir administratīvās tiesības, it īpaši nodokļu tiesības, kur Andrejs ir ieguvis nozīmīgu pieredzi, strādājot Valsts ieņēmumu dienestā par galveno juristu un pārstāvot iestādi Administratīvajā tiesā. Tādējādi viņš pārzina juridiskās nianses, kuras ir būtiskas un izšķirošas, lai veiksmīgi pārstāvētu klientu administratīvajās lietās, tostarp nodokļu tiesībās, it īpaši lietās ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības nozares speciālisti

Rokasgrāmatas izstrādāšanā piedalījušies šādi būvniecības nozares speciālisti:

Marks Aizsils, Rūta Bendere, Jānis Blumbergs, Ivars Gardovičs, Dzintars Grasmanis, Leonīds Jākabsons, Andris Jēkabsons, Aigars Kathins, Vilis Kokins, Maija Ķuda, Santa Liepa, Guntars Liepiņš, Ronalds Liepiņš, Sandris Liepiņš, Jānis Lūsītis, Maija Meļķo, Māris Millersons, Rodrigo Pelsis, Vilnis Puļķis, Jānis Putniņš, Imants Spruģis, Kristīne Strika, Valentīna Šeškena, Gatis Šneiders, Andris Šteinerts, Tatjana Tambovceva, Edvīns Viļkins, Rita Zālīte, Inta Zommere.

18.06.2018

Civiltiesiski strīdi, kas izriet no līgumiskām attiecībām

  • No būvniecības līguma izrietošu strīdu pamats ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami nosacījumi, kā arī pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas.
  • Vispārīgu vai nepārdomātu nosacījumu izmantošana būvniecības līgumos rada domstarpības starp būvniecībā iesaistītajām personām.
  • Būvniecības procesā iesaistītajām personām ir laicīgi jāceļ iebildumi par šķīrējtiesas ģenerālklauzulu.
  • Apstāklis, ka pretējās puses advokāts ir reģistrēts konkrētās šķīrējtiesas tiesnešu reģistrā, nevar kalpot par pamatu, lai apšaubītu visas šķīrējtiesas vai citu (konkrētās lietas) šķīrējtiesnešu objektivitāti.
  • Ja starp pusēm pastāv strīds par līgumsodu, tad nav nozīmes tam, ka viena no pusēm nav izpildījusi ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības, proti, nav nodrošinājusi būvatļauju.
  • Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Ja vizuālās apskates rezultātā nav konstatēti redzami bojājumi, tālāka izpēte nav nepieciešama un apsekošana tiek pārtraukta.
  • Ja lietā ir strīds par tehniskās apsekošanas atzinumā norādīto, pusei, kura nepiekrīt atzinumā konstatētajam, ir nevis jāpiesaista vēl viens ekspertīzes veicējs, kurš veiks ekspertīzi par cita eksperta veikto ekspertīzi, bet gan jārīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.

Tās ir būtiskākās tēzes, kas saistāmas ar civiltiesiskiem strīdiem, kas izriet no līgumiskām attiecībām. Šo jautājumu skatot detalizēti, jāanalizē aspekti par tiesiski noslēgtu būvniecības līgumu, šķīrējtiesas ģenerālklauzulu un zaudējuma piedziņu no būvuzņēmēja, ja zaudējumi radušies būvuzņēmējam nekvalitatīvi izpildot darbus objektā.

23.05.2018

Būvniecības dalībnieki - starp pienākumiem un atbildību

Būvniecības dalībnieki saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir zemes īpašnieks (zemes tiesiskais valdītājs), būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts, taču faktiski tos var iedalīt divās daļās – pasūtītājs un pakalpojumu sniedzēji. Visiem būvniecības dalībniekiem ir pienākums savās darbībās ievērot spēkā esošo normatīvo aktu prasības, taču dažiem normatīvajos aktos ir reglamentēts arī pienākumu un tiesību saturs un atbildība, kas norādīta tālāk.

Pasūtītājs

Pasūtītājs ir galvenais būvniecības procesa virzītājs, jo tieši pasūtītājs ir tā persona, kas vēlas īstenot konkrētu būvniecības ieceri konkrētā vietā. Pasūtītājs var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu, kurā paredzēts veikt būvdarbus.

Pasūtītājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

Projektētājs

Projektētājs var būt būvspeciālists, kas ir saņēmis arhitekta prakses sertifikātu vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā, kā arī komersants, kas nodarbina attiecīgo speciālistu. Atkarībā no paredzētās būves un tās funkcijas pasūtītājs izvēlas atbilstošo speciālistu.

 


Būvniecības vadības rokasgrāmata

Būvniecības vadības rokasgrāmata


 

31.07.2017

Būvniecība kultūras pieminekļos

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL izstrādājis jaunu 6. nodaļu «Būvniecība kultūras pieminekļos», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kādas ir vispārīgās prasības, veicot būvniecību objektā, kas ir kultūras piemineklis?
  • Kad nepieciešams un kad ieteicams saņemt uzziņu par kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām?
  • Kā saņemama atļauja būvniecībai kultūras piemineklī?
  • Kad nav nepieciešams saņemt atļauju?
  • Vai nepieciešams saņemt atļauju iekšdarbiem ēkās pilsētbūvniecības piemineklī?

Tāpat rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvniecības procesā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, būvkomersantu klasifikāciju.

Vienlaicīgi vēlreiz vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL veikta rokasgrāmatas nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem to ērtāk un pārskatāmāk izmantot to. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process». Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos.

26.04.2017

Būvkomersants. Būvprojekta ekspertīze. Būvniecības procesa sākums

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvkomersanta darbību, būvprojekta ekspertīzi, būvniecības process sākumu.

Vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL rokasgrāmata dominējoši kļuvusi par padomdevēju normatīvo tiesību aktu izpratnē, tādēļ arī šobrīd veikta nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem ērtāk, pārskatāmāk lietot rokasgrāmatu. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process».

Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos. Savukārt specifiskāki būvniecības aspekti, piemēram, darba riski, dabas aizsardzība, energosertifikācija, tiks sagatavoti sadarbībā ar citiem speciālistiem.

31.01.2017

Būvniecības garantijas

  • Kādi ir būvniecības garantijas veidi, un ko tie nozīmē?
  • Kādi ir garantijas laika garantijas minimālie termiņi?
  • Vai būvnieka maksātnespējas gadījumā pasūtītājam ir jāatmaksā garantijas laika ieturējumi maksātnespējīgam uzņēmumam?
  • Kādas problēmas var rasties dzīvokļu īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem?
  • Vai ir nepieciešams kaimiņu saskaņojums, veicot būves pārbūvi?
  • Kāda ir tiesu prakse neatbilstošu funkciju būvju būvniecībā?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz autors ZAB LEXTAL jaunajā nodaļā 9.9. «Būvniecības garantijas»:

  • 9.9.1. «Būvniecības garantiju veidi»;
  • 9.9.2. «Tiesu prakse».

«Lai arī normatīvie akti nenosaka būvniecības garantijas formu, būvniecības procesā pasūtītājs nereti savu interešu, tajā skaitā ieguldīto līdzekļu un ieguldītā laika, aizsardzībai būvniecības līgumā paredz būvdarbu veicēja pienākumu iesniegt dažādas būvniecības garantijas,» tā tēmas nozīmīgumu pamato autors ZAB LEXTAL.

25.10.2016

Ēku energoefektivitātes normatīvais regulējums

«Kopš Ēku energoefektivitātes normatīvās bāzes pieņemšanas, kas nepieciešama ES direktīvu pārņemšanai, regulējums vairākkārt jau ir piedzīvojis lielākas vai mazākas izmaiņas. Jaunas ēku energoefektivitātes prasības jāievēro gan būvniecības, gan ēku energoefektivitātes normatīvo aktu ietvaros. Pakāpenisks ēku energoefektivitātes prasību kāpums jau ir iekļauts nākotnē būvējamām ēkām,» plašās nodaļas izmaiņas skaidro tās autors Dzintars Grasmanis, speciālists par ēku energoefektivitāti.

  • Kas veido ĒEEL regulējuma būtiskāko sastāvu?
  • Kurām ēkām nepiemēro ĒEEL prasības?
  • Kuri MK saistīti ar ēku energoefektivitātes normām?
  • Kādas atšķirības ir spēkā esošajiem sertifikātiem atkarībā no izdošanas perioda?
  • Kas veido ēkas energoefektivitātes sertifikātā salīdzinošos rādītājus?
  • Kad ēku klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēku?
  • Kā aprēķināt temperatūras faktoru?
  • Kā izvērtēt augstas efektivitātes sistēmu izmantošanu?
  • Kādi nosacījumi ir saistoši ventilācijas sistēmu energoefektivitātei?
  • Kad jāveic obligāta ēkas energosertifikācija?

Plašākas atbildes uz minētajiem un daudziem citiem jautājumiem detalizēti iepazīstiet 9.5. nodaļā «Ēku energoefektivitātes normatīvais regulējums»:

  • 9.5.2. «Ēku energoefektivitātes vērtēšanas sistēma»;
  • 9.5.3. «Ēku energoefektivitātes minimālās prasības un alternatīvu energosistēmu izvērtējums»;
  • 9.5.4. «Ēku energosertifikācija»;
  • 9.5.5. «Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude»;
  • 9.5.6. «Neatkarīgi eksperti»;
  • 9.5.7. «Ēkas īpašnieka un citu personu pienākumi un tiesības»;
  • 9.5.8. «Valsts atbalsta programmas energoefektivitātei».
21.07.2016

Vai sabiedrības negatīvais viedoklis var būt par pamatu būvatļaujas atcelšanai?

  • Vai sabiedrības negatīvais viedoklis var būt par pamatu būvatļaujas atcelšanai?
  • Kāda ir atšķirība starp būvatļaujas derīguma termiņu un būvatļaujas darbības laiku?
  • Kādi var būt šķēršļi, lai veiktu būves nojaukšanu?
  • Vai lēmumu par detālplānojuma izstrādi var pieņemt pašvaldības pēc savas iniciatīvas?
  • Kad ir nepieciešams detālplānojums?
  • Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par būves pieņemšanu ekspluatācijā?
  • Kad ir iespējams atkāpties no pienākuma pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu?

Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast būvniecības tiesu prakses apkopojumā – jaunajā 9.8. nodaļā «Tiesu prakse būvniecībā», kurā zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi apkopojuši šādus nolēmumus:

  • būvatļaujas apstrīdēšana;
  • būvatļaujas atcelšana;
  • būvatļaujas darbības laiks;
  • būves nojaukšana;
  • būvtāfeles uzstādīšana;
  • būvprojekta izstrādes uzsākšanas brīdis;
  • detālplānojums – ierosināšana;
  • detālplānojums – administratīvā akta daba;
  • detālplānojums – nepieciešamība;
  • detālplānojums – teritoriālā plānojuma vajadzībām;
  • detālplānojums – vispārīgais administratīvais akts;
  • ēku pamati/ēku grupas;
  • ietekmes uz vidi novērtējums;
  • jauna būvniecība;
  • kioski;
  • konteineri;
  • meža ceļi;
  • neatrisinātie gadījumi;
  • nelegālas būves nojaukšana;
  • nojumes, lapenes un palīgēkas;
  • pāreja no vecā regulējuma (PAU);
  • pāreja no vecā regulējuma (PAU);
  • plānošanas un arhitektūras uzdevuma izdošana;
  • pieņemšana ekspluatācijā;
  • pieņemšana ekspluatācijā – apstrīdēšana;
  • svešas zemes apbūves kontrole;
  • tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana;
  • tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana.

Katram nolēmumam ir norādīta instance, lietas numurs, nolēmuma pieņemšanas datums un tēzes. Lielākā daļa nolēmumu ir pieejama šādās vietnēs:

  1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas vietnē: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/;
  2. Tiesu administrācijas vietnē: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi.

Turpmākajā apskatā tiks iekļauti arī tādi nolēmumi, kas nav publiski pieejami.

26.04.2016

Kādus būvnormatīvus ir plānots pārstrādāt 2016. gadā?

Kādas izmaiņas būvniecības tiesiskajā regulējumā un būvkomersantu klasifikācijā (jaunā Būvniecības likuma viens no jauninājumiem)? Sekojot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos būvniecības jomā, jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi papildinājuši 9.1. nodaļu «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», sniedzot atbildes uz šādiem aktuālajiem jautājumiem:

  • Kādus būvnormatīvus ir plānots pārstrādāt 2016. gadā?
  • Cik ilgi esošie būvspeciālisti ir tiesīgi veikt ekspertīzes atbilstoši kompetencei?
  • Kādi ir būvniecības dalībnieku – būvdarbu veicēja, pasūtītāja, būvprojekta izstrādātāja, autoruzrauga un būvuzrauga – pienākumi?
  • Kādos gadījumos būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants?
  • Kāda informācija sākotnēji ir jāietver būvuzraudzības plānā?
  • Kādos gadījumos jāprecizē būvuzraudzības plāns?

Savukārt 9.7. nodaļa «Būvkomersantu klasifikācija» papildināta ar atbildēm uz šādiem jautājumiem:

  • Kādi ir būvkomersantu klasifikācijas veidi?
  • Kādos gadījumos neveic būvkomersantu klasifikāciju?
  • Cik bieži tiek veikta būvkomersantu klasifikācija?
  • Kādās grupās tiek sadalīta būvkomersantu klasifikācija?
  • Kā nosaka būvkomersantu klasifikācijas klasi?
  • Kad stājas spēkā būvkomersantu klasifikācijas lēmums, un kā to var pārsūdzēt?
  • Kādos gadījumos var nodot būvkomersantu klasifikāciju?

Tāpat abonentiem pieejams iepriekšējos papildinājumos iekļautais būvdarbu līguma paraugs, kas atbilst jaunā Būvniecības likuma normām.

29.01.2016

Jaunumi būvkomersantu klasifikācijā. Būvdarbu līguma paraugs

Jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi papildinājuši rokasgrāmatu ar:

  • būvkomersanta klasifikāciju – jaunā Būvniecības likuma vienu no jauninājumiem;
  • Būvdarbu līguma paraugu – atbilst jaunā Būvniecības likuma normām.

Plašāk skatiet jaunajās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 9.7. «Būvkomersantu klasifikācija»
    • Pēc kādiem kritērijiem tiks veikta būvkomersantu klasifikācija?
    • Kāds ir būvkomersantu klasifikācijas mērķis?
    • Kādi būs ieguvumi no būvkomersantu klasifikācijas ieviešanas?
  • 11.3. «Būvdarbu līgums» ar šādiem pielikumiem:
    • objekta būvlaukuma pieņemšanas–nodošanas akta veidlapa uz 2 lapām;
    • formas Nr.2 veidlapa uz 1 lapas;
    • defektu akta veidlapa uz 1 lapas;
    • galīgā darbu pieņemšanasnodošanas akta veidlapa uz 2 lapām;
    • neatsaucamas pirmā pieprasījuma beznosacījuma bankas garantijas avansa maksājuma atmaksai paraugnoteikumi uz 1 lapas;
    • neatsaucamas pirmā pieprasījuma beznosacījuma garantijas laika bankas garantijas paraugnoteikumi uz 2 lapām.
23.12.2015

Būvniecības līgumu galvenie klupšanas akmeņi

Jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu birojs LEXTAL atbild uz šādiem jautājumiem:

  • Kādēļ izvēlēties vai neizvēlēties tipveida līgumus?
  • Kāpēc starptautiski atzīti tipveida līgumi nav paredzēti maza apjoma projektiem?
  • Kādi ir galveno būvdarbu līguma aspekti?
  • Vai kā būvdarbu līgumu ir iespējams noslēgt uzņēmuma vai darba līgumu?
  • Kādas ir būvdarbu līguma būtiskās sastāvdaļas?
  • Kādas ir būvdarbu līguma raksturīgākās sadaļas?

Līdz ar to autors ir:

  • aktualizējis 9.1. nodaļu «Būvniecības tiesiskais regulējums un process»;
  • papildinājis rokasgrāmatu ar jaunu informāciju (sk. 11. nodaļas ievaddaļu) par būvniecības līgumu galvenajiem klupšanas akmeņiem. Autors akcentē tēmas aktualitāti: «Lai veiksmīgi īstenotu būvniecības ieceri, pirms darbu veikšanas pasūtītājam ar būvdarbu veicēju ir jānoslēdz pārdomāts, kvalitatīvs un normatīvajiem aktiem atbilstošs būvdarbu līgums. Nereti, sagatavojot būvdarbu līgumus, tiek izmantoti jau iepriekš sagatavoti tipveida līgumi, kas labi noder uzņēmumiem, kuri būvdarbu līgumus slēdz ikdienā. Taču personām, kuras iepriekš nav saskārušās ar būvniecību, nebūtu vēlams izmantot tipveida līgumus, pirms tam tos nepielāgojot faktiskajai situācijai.»

Tāpat arī atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos aktualizēts 12.2. «Būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu saraksts».