Būvniecības vadības rokasgrāmata

Būvniecības vadības rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Efektīva būvobjekta vadība!

«Būvniecības vadības rokasgrāmata» ir mūsdienu tirgus situācijai atbilstoša praktiskas būvdarbu organizācijas un vadības rokasgrāmata.

Rokasgrāmata ir kā palīglīdzeklis būvniecībā strādājošajiem, kur vienkopus ir atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem nozarē. Rokasgrāmata sniedz izpratni par būvniecības darba organizēšanu, personāla vadību un finanšu plānošanu, kā arī ļauj orientēties nozares likumdošanā.

Praktiski piemēri no autoru pieredzes, jaunākās atziņas būvniecības inženierzinātnē, komentāri par Latvijas likumdošanas izmaiņām, jaunumi būvniecības normatīvajos aktos – tas viss «Būvniecības vadības rokasgrāmatā».

ZAB "LEXTAL"

Lextal

LEXTAL – viens no vadošajiem pilna pakalpojumu klāsta advokātu birojiem, kas ir izvērtis darbību visās Baltijas valstīs: Igaunijā (Tallinā), Latvijā (Rīgā) un Lietuvā (Viļņā), un tā klientu priekšrocība ir LEXTAL advokātu daudzpusīgā pieredze, talantu, valodu un kultūru dažādība, kas nodrošina radošus risinājumus un spēju pielāgoties klientu individuālajām vajadzībām. Visaptveroša pārstāvība reģionā ļauj piedāvāt risinājumus atbilstoši nozares specifikai, jurisdikcijai un klienta vēlmēm. LEXTAL darbības pamatprincips ir ne tikai rast risinājumus veiksmīgai ikdienas komercdarbībai, bet arī jaunas idejas un iespējas mūsdienu ekonomiskajā situācijā, ievērojot pamatprincipu – piemeklēt vislabāko risinājumu katram klientam.

Viena no galvenajām pamatdarbības jomām ir būvniecība un ar to saistītie procesi, tai skaitā, bet ne tikai, nekustamā īpašuma iegāde, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtēšana, administratīvā tiesvedība u.tml. Vienlaikus LEXTAL sniedz daudzpusīgu juridisko palīdzību banku un finanšu tiesībās, nodokļu tiesībās, darba tiesībās, imigrācijas tiesībās, starptautiskās tirdzniecības juridiskajā nodrošināšanā, pārstāvībā tiesā un citās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās.

Birojs ir palīdzējis daudziem klientiem sekmīgi īstenot būvniecības ieceres, turklāt to kā savu juridisko padomdevēju izvēlas Latvijas Būvnieku asociācija.

Plašāku informāciju par LEXTAL var iegūt tīmekļa vietnē www.lextal.lv, kā arī sazinoties ar biroja vadītāju, zvērinātu advokātu, partneri Armandu Jaunzaru pa biroja tālruni 67283391, mobilo tālruni 26406178 vai e-pastu armands.jaunzars@lextal.lv.

Armands Jaunzars
Armands
Jaunzars
zvērināts advokāts, partneris

Amands ir viens no LEXTAL Rīgas biroja dibinātājiem un tā vadošais partneris. Lai arī Armanda galvenā specializācija ir būvniecība un finanšu noziegumi, viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze klientu konsultēšanā korporatīvo un komerciālo tiesību jautājumos.

Armands ir asistējis Pasaules Bankas ekspertiem Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektā, kā vietējais eksperts piedalījies Latvijas tiesu sistēmas uzlabošanas projektā un guvis ievērojamu pieredzi banku tiesībās kā juridiskais konsultants vienā no Latvijas vadošajām bankām.

Juris Raudzeps
Juris
Raudzeps
zvērināts advokāts, partneris

Juris ir viens no advokātu biroja LEXTAL dibinātājiem un partneriem. Pirms LEXTAL izveidošanas viņš strādāja pasaulē plaši pazīstamā celtniecības uzņēmumā Skanska. Vairāk nekā astoņus gadus Juris Raudzeps ir bijis sertificēts maksātnespējas procesu administrators. Ikdienā Juris Raudzeps nodarbojas ar tiesvedībām, intelektuālā īpašuma lietām, darba tiesībām un līgumu tiesībām.

Būvniecības nozares speciālisti

Rokasgrāmatas izstrādāšanā piedalījušies šādi būvniecības nozares speciālisti:

Marks Aizsils, Rūta Bendere, Jānis Blumbergs, Ivars Gardovičs, Dzintars Grasmanis, Leonīds Jākabsons, Andris Jēkabsons, Aigars Kathins, Vilis Kokins, Maija Ķuda, Santa Liepa, Guntars Liepiņš, Ronalds Liepiņš, Sandris Liepiņš, Jānis Lūsītis, Maija Meļķo, Māris Millersons, Rodrigo Pelsis, Vilnis Puļķis, Jānis Putniņš, Imants Spruģis, Kristīne Strika, Valentīna Šeškena, Gatis Šneiders, Andris Šteinerts, Tatjana Tambovceva, Edvīns Viļkins, Rita Zālīte, Inta Zommere.

09.05.2019

Darba laiks, darba samaksa un darbaspēka tirgus būvniecībā

Akcentējot būtiskāko par darba laiku, darba samaksu un darbaspēka tirgu būvniecībā, jāņem vērā:

  1. Būvniecības nozarē, tāpat kā citās ekonomikas nozarēs, darba devēja pienākumos ir noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, kura nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu normāla darba laika ietvaros, kas pašreiz ir 430 eiro.
  2. Darbinieks, kurš veic papildu un ar īpašu risku saistītus darbus, kuri būvniecības nozarē ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr.92, kā arī nakts darbus, virsstundu vai darbu svētku dienās, saņem darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktu piemaksu pie pamatalgas.
  3. Gadījumos, kad darba devējam nodarīti zaudējumi darbinieka prettiesiskas vai vainojamas rīcības dēļ, piemēram, veicis neatbilstošu kvalitātes nodrošināšanu vai nav iekļāvies paredzētajos termiņos, tad darba devējam ir tiesības veikt ieturējumu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
  4. Darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kurš būvniecības nozarē normālas darba dienas laikā nevar pārsniegt astoņas stundas dienā, bet darbiniekam, darbojoties vairāk nekā 50 procentus ar īpaša riska darbiem, tas nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā.
  5. Īso izpildes termiņu uzlikšana un sezonalitāte būvniecības nozarē var likt darba devējam pēc konsultēšanās ar darbinieku noteikt sešu darba dienu nedēļu, bet sestdienas darbu beidzot agrāk nekā citās dienās.
  6. Nepilnu darba laiku būvniecības nozarē darba devējs nosaka, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam u.c., bet attiecinot tos pašus noteikumus, kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālā darba laikā.
  7. Būvniecības nozarei uzrādot lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī un kropļojot konkurenci publisko konkursu ietvaros, tiek lietots efektīvs juridisks instruments – ģenerālvienošanās, kas ir saistoša visai nozarei un kura paredz paaugstināt būvniecības nozares darba algu vai stundas likmi darbiniekiem, kuri nodarbināti šajā nozarē.
  8. Mazinot nedeklarēto un nelikumīgo nodarbinātu būvniecības nozarē, kura ir viena no lielākajām nodarbināto personu skaita ziņā, tika ieviesta elektroniskās laika uzskaites sistēma EDLUS. Tajā tiek salīdzināts darbinieku nostrādāto stundu skaits ar nomaksātajiem nodokļiem, kā arī darba pārvaldīšanas un plānošanas iespējas.

Plašāka informācija rokasgrāmatā.
 

BVR

 

 

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 

 



Abonēt

21.12.2018

Apkopotas aktualitātes būvniecības regulējumos

Abonentizdevuma "Būvniecības vadības rokasgrāmata" autors ZAB "Lextal" apkopojis informāciju par izmaiņām normatīvajā regulējumā būvniecībā 2017.2018.gadā.

Autoru būtiskākie secinājumi ir šādi:

  1. Virkne no valdības solītajiem būvnormatīviem ir pārstrādāti, bet tomēr ne visi.
  2. Ir stājies spēkā jauns regulējums būvspeciālistu kompetences novērtēšanā un patstāvīgās prakses uzraudzībā
  3. Kultūra pieminekļu uzraudzību pašlaik īsteno Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde.
  4. Ir pieņemti svarīgi grozījumi Būvkomersantu klasifikācijas noteikumos, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. martā.

BVR

 

 

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 

 



Abonēt

09.10.2018

Vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgais tiesiskais regulējums

Enerģijas iegūšana no vēja nav jauna ideja, taču vēja elektrostaciju saražotās enerģijas apjomi Latvijā ir samērā niecīgi, lai gan Latvijai ir liels potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti, nodrošinot šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam. Viens no aspektiem, kas ietekmē vēja enerģijas ieguvi, proti, vēja elektrostaciju būvniecību, ir būvniecības normatīvais regulējums.

Elektroenerģijas ražošanas būvju būvniecības procesa kārtību papildus citiem būvniecības normatīvajiem aktiem nosaka Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.573).

Apkopojot informāciju par vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgo tiesisko regulējumu, vēršam uzmanību šādiem aspektiem:

  • vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs;
  • vēja elektrostacijas (vēja parki) tiek iedalītas otrajā vai trešajā inženierbūvju grupā;
  • vēja parku būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai energoapgādes komersanta norīkots kvalificēts darbinieks;
  • būvatļauju vēja parku būvniecībai būvvalde izdod viena mēneša laikā pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja vien nav pamats atteikt izdot būvatļauju vai nav pamats pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Šādā gadījumā termiņš attiecīgi tiek pagarināts un būvniecības process var tikt būtiski aizkavēts;
  • par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes vienībā, kurā paredzēta vēja elektrostacijas būvniecība;
  • būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda un būvdarbi jāuzsāk divu gadu laikā pēc tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi;
  • minimālais garantijas laiks elektroenerģijas būvobjektu būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un materiāliem ir divi gadi, taču tas neierobežo būvniecības procesā iesaistītajām pusēm vienoties par garāku termiņu;
  • energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā, ja tas ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam.

Piemēram, skatot plašāk, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecību ir tiesīgs ierosināt:

  1. zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt;
  2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
  3. enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būvniecību var ierosināt energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.500) 3.punkts).

Ņemot vērā minēto, vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt.

Vispārējā kārtībā būves tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Vēja elektrostacija (vēja parks)ar jaudu virs 20 kW tiek iedalīta trešajā inženierbūvju grupā, bet vēja elektrostacija (vēja parks) ar jaudu zem 20 kW tiek iedalīta otrajā inženierbūvju grupā (MK noteikumu Nr.500 1.pielikums). Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir otrās vai trešās grupas būves, iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā (MK noteikumu Nr.573 13.punkts).

BVR

 

 

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 



18.06.2018

Civiltiesiski strīdi, kas izriet no līgumiskām attiecībām

  • No būvniecības līguma izrietošu strīdu pamats ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami nosacījumi, kā arī pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas.
  • Vispārīgu vai nepārdomātu nosacījumu izmantošana būvniecības līgumos rada domstarpības starp būvniecībā iesaistītajām personām.
  • Būvniecības procesā iesaistītajām personām ir laicīgi jāceļ iebildumi par šķīrējtiesas ģenerālklauzulu.
  • Apstāklis, ka pretējās puses advokāts ir reģistrēts konkrētās šķīrējtiesas tiesnešu reģistrā, nevar kalpot par pamatu, lai apšaubītu visas šķīrējtiesas vai citu (konkrētās lietas) šķīrējtiesnešu objektivitāti.
  • Ja starp pusēm pastāv strīds par līgumsodu, tad nav nozīmes tam, ka viena no pusēm nav izpildījusi ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības, proti, nav nodrošinājusi būvatļauju.
  • Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Ja vizuālās apskates rezultātā nav konstatēti redzami bojājumi, tālāka izpēte nav nepieciešama un apsekošana tiek pārtraukta.
  • Ja lietā ir strīds par tehniskās apsekošanas atzinumā norādīto, pusei, kura nepiekrīt atzinumā konstatētajam, ir nevis jāpiesaista vēl viens ekspertīzes veicējs, kurš veiks ekspertīzi par cita eksperta veikto ekspertīzi, bet gan jārīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.

Tās ir būtiskākās tēzes, kas saistāmas ar civiltiesiskiem strīdiem, kas izriet no līgumiskām attiecībām. Šo jautājumu skatot detalizēti, jāanalizē aspekti par tiesiski noslēgtu būvniecības līgumu, šķīrējtiesas ģenerālklauzulu un zaudējuma piedziņu no būvuzņēmēja, ja zaudējumi radušies būvuzņēmējam nekvalitatīvi izpildot darbus objektā.

 

Būvniecības likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu (Būvniecības likuma 2.pants (redakcija, kas ir spēkā ar 2018.gada 18.aprīli)).

Būvniecības likumā ietverto regulējumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai (Būvniecības likuma 3.pants). Tātad Būvniecības likumā ietvertie nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz jebkuru būvniecības procesu, kurā tiek izbūvēta jauna būve, tiek pārbūvēta, restaurēta, nojaukta, novietota jau esošā būve vai tiek mainīts būves lietošanas veids bez pārbūves un konservācijas.

Starp būvniecības dalībniekiem ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi (Būvniecības likuma 19.panta devītā daļa):

  • darba līgums – darba devēja un darba ņēmēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kas paredz arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (Darba likuma 39.pants);
  • uzņēmuma līgums – līgums, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (Civillikuma 2212.pants).

Tātad būvniecības procesā starp iesaistītajām pusēm ir nepieciešams rakstveida līgums, kur puses vienojas par būvniecības procesa būtiskajām sastāvdaļām, t.sk. būvniecības procesa termiņiem, būvdarbu apjomu, kvalitāti, veikto būvniecības darbu garantiju, atbildību, apakšuzņēmēju piesaistīšanu u.tml.

Tādējādi pirmšķietami varētu secināt, ka pirms būvniecības darbu uzsākšanas puses, rakstveidā vienojoties par būtiskajiem līguma nosacījumiem, var paļauties, ka būvniecības process visos gadījumos bez aizķeršanās virzīsies uz priekšu līdz līgumslēdzējpušu saistību pilnīgai izpildei. Reizēm tā notiek, bet faktiskā situācija ne tuvu nav ideāla, jo no būvniecības līguma (uzņēmuma līguma) izrietoši strīdi ir samērā bieži novērojama prakse, kam par pamatu ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami būvniecības līguma nosacījumi, kā arī vienas puses vai abu pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas, pamatojot to ar saviem, t.sk. subjektīviem, apsvērumiem, kādēļ tās nevēlas pildīt ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības. Visbiežāk tas tiek pamatots ar otras puses šķietami nepienācīgu saistību izpildi vai to, ka būvniecības līgumā attiecīgais gadījums nav atrunāts vai ir atrunāts pārāk vispārīgi, tādējādi nav saistošs attiecīgajai pusei. 

Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 

Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 

 



 

23.05.2018

Būvniecības dalībnieki - starp pienākumiem un atbildību

Būvniecības dalībnieki saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir zemes īpašnieks (zemes tiesiskais valdītājs), būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts, taču faktiski tos var iedalīt divās daļās – pasūtītājs un pakalpojumu sniedzēji. Visiem būvniecības dalībniekiem ir pienākums savās darbībās ievērot spēkā esošo normatīvo aktu prasības, taču dažiem normatīvajos aktos ir reglamentēts arī pienākumu un tiesību saturs un atbildība, kas norādīta tālāk.

Pasūtītājs

Pasūtītājs ir galvenais būvniecības procesa virzītājs, jo tieši pasūtītājs ir tā persona, kas vēlas īstenot konkrētu būvniecības ieceri konkrētā vietā. Pasūtītājs var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu, kurā paredzēts veikt būvdarbus.

Pasūtītājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

Projektētājs

Projektētājs var būt būvspeciālists, kas ir saņēmis arhitekta prakses sertifikātu vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā, kā arī komersants, kas nodarbina attiecīgo speciālistu. Atkarībā no paredzētās būves un tās funkcijas pasūtītājs izvēlas atbilstošo speciālistu.

 


Būvniecības vadības rokasgrāmata

Būvniecības vadības rokasgrāmata


 

31.07.2017

Būvniecība kultūras pieminekļos

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL izstrādājis jaunu 6. nodaļu «Būvniecība kultūras pieminekļos», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kādas ir vispārīgās prasības, veicot būvniecību objektā, kas ir kultūras piemineklis?
  • Kad nepieciešams un kad ieteicams saņemt uzziņu par kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām?
  • Kā saņemama atļauja būvniecībai kultūras piemineklī?
  • Kad nav nepieciešams saņemt atļauju?
  • Vai nepieciešams saņemt atļauju iekšdarbiem ēkās pilsētbūvniecības piemineklī?

Tāpat rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvniecības procesā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, būvkomersantu klasifikāciju.

Vienlaicīgi vēlreiz vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL veikta rokasgrāmatas nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem to ērtāk un pārskatāmāk izmantot to. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process». Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos.

26.04.2017

Būvkomersants. Būvprojekta ekspertīze. Būvniecības procesa sākums

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvkomersanta darbību, būvprojekta ekspertīzi, būvniecības process sākumu.

Vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL rokasgrāmata dominējoši kļuvusi par padomdevēju normatīvo tiesību aktu izpratnē, tādēļ arī šobrīd veikta nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem ērtāk, pārskatāmāk lietot rokasgrāmatu. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process».

Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos. Savukārt specifiskāki būvniecības aspekti, piemēram, darba riski, dabas aizsardzība, energosertifikācija, tiks sagatavoti sadarbībā ar citiem speciālistiem.

31.01.2017

Būvniecības garantijas

  • Kādi ir būvniecības garantijas veidi, un ko tie nozīmē?
  • Kādi ir garantijas laika garantijas minimālie termiņi?
  • Vai būvnieka maksātnespējas gadījumā pasūtītājam ir jāatmaksā garantijas laika ieturējumi maksātnespējīgam uzņēmumam?
  • Kādas problēmas var rasties dzīvokļu īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem?
  • Vai ir nepieciešams kaimiņu saskaņojums, veicot būves pārbūvi?
  • Kāda ir tiesu prakse neatbilstošu funkciju būvju būvniecībā?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz autors ZAB LEXTAL jaunajā nodaļā 9.9. «Būvniecības garantijas»:

  • 9.9.1. «Būvniecības garantiju veidi»;
  • 9.9.2. «Tiesu prakse».

«Lai arī normatīvie akti nenosaka būvniecības garantijas formu, būvniecības procesā pasūtītājs nereti savu interešu, tajā skaitā ieguldīto līdzekļu un ieguldītā laika, aizsardzībai būvniecības līgumā paredz būvdarbu veicēja pienākumu iesniegt dažādas būvniecības garantijas,» tā tēmas nozīmīgumu pamato autors ZAB LEXTAL.

25.10.2016

Ēku energoefektivitātes normatīvais regulējums

«Kopš Ēku energoefektivitātes normatīvās bāzes pieņemšanas, kas nepieciešama ES direktīvu pārņemšanai, regulējums vairākkārt jau ir piedzīvojis lielākas vai mazākas izmaiņas. Jaunas ēku energoefektivitātes prasības jāievēro gan būvniecības, gan ēku energoefektivitātes normatīvo aktu ietvaros. Pakāpenisks ēku energoefektivitātes prasību kāpums jau ir iekļauts nākotnē būvējamām ēkām,» plašās nodaļas izmaiņas skaidro tās autors Dzintars Grasmanis, speciālists par ēku energoefektivitāti.

  • Kas veido ĒEEL regulējuma būtiskāko sastāvu?
  • Kurām ēkām nepiemēro ĒEEL prasības?
  • Kuri MK saistīti ar ēku energoefektivitātes normām?
  • Kādas atšķirības ir spēkā esošajiem sertifikātiem atkarībā no izdošanas perioda?
  • Kas veido ēkas energoefektivitātes sertifikātā salīdzinošos rādītājus?
  • Kad ēku klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēku?
  • Kā aprēķināt temperatūras faktoru?
  • Kā izvērtēt augstas efektivitātes sistēmu izmantošanu?
  • Kādi nosacījumi ir saistoši ventilācijas sistēmu energoefektivitātei?
  • Kad jāveic obligāta ēkas energosertifikācija?

Plašākas atbildes uz minētajiem un daudziem citiem jautājumiem detalizēti iepazīstiet 9.5. nodaļā «Ēku energoefektivitātes normatīvais regulējums»:

  • 9.5.2. «Ēku energoefektivitātes vērtēšanas sistēma»;
  • 9.5.3. «Ēku energoefektivitātes minimālās prasības un alternatīvu energosistēmu izvērtējums»;
  • 9.5.4. «Ēku energosertifikācija»;
  • 9.5.5. «Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude»;
  • 9.5.6. «Neatkarīgi eksperti»;
  • 9.5.7. «Ēkas īpašnieka un citu personu pienākumi un tiesības»;
  • 9.5.8. «Valsts atbalsta programmas energoefektivitātei».
21.07.2016

Vai sabiedrības negatīvais viedoklis var būt par pamatu būvatļaujas atcelšanai?

  • Vai sabiedrības negatīvais viedoklis var būt par pamatu būvatļaujas atcelšanai?
  • Kāda ir atšķirība starp būvatļaujas derīguma termiņu un būvatļaujas darbības laiku?
  • Kādi var būt šķēršļi, lai veiktu būves nojaukšanu?
  • Vai lēmumu par detālplānojuma izstrādi var pieņemt pašvaldības pēc savas iniciatīvas?
  • Kad ir nepieciešams detālplānojums?
  • Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par būves pieņemšanu ekspluatācijā?
  • Kad ir iespējams atkāpties no pienākuma pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu?

Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast būvniecības tiesu prakses apkopojumā – jaunajā 9.8. nodaļā «Tiesu prakse būvniecībā», kurā zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi apkopojuši šādus nolēmumus:

  • būvatļaujas apstrīdēšana;
  • būvatļaujas atcelšana;
  • būvatļaujas darbības laiks;
  • būves nojaukšana;
  • būvtāfeles uzstādīšana;
  • būvprojekta izstrādes uzsākšanas brīdis;
  • detālplānojums – ierosināšana;
  • detālplānojums – administratīvā akta daba;
  • detālplānojums – nepieciešamība;
  • detālplānojums – teritoriālā plānojuma vajadzībām;
  • detālplānojums – vispārīgais administratīvais akts;
  • ēku pamati/ēku grupas;
  • ietekmes uz vidi novērtējums;
  • jauna būvniecība;
  • kioski;
  • konteineri;
  • meža ceļi;
  • neatrisinātie gadījumi;
  • nelegālas būves nojaukšana;
  • nojumes, lapenes un palīgēkas;
  • pāreja no vecā regulējuma (PAU);
  • pāreja no vecā regulējuma (PAU);
  • plānošanas un arhitektūras uzdevuma izdošana;
  • pieņemšana ekspluatācijā;
  • pieņemšana ekspluatācijā – apstrīdēšana;
  • svešas zemes apbūves kontrole;
  • tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana;
  • tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana.

Katram nolēmumam ir norādīta instance, lietas numurs, nolēmuma pieņemšanas datums un tēzes. Lielākā daļa nolēmumu ir pieejama šādās vietnēs:

  1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas vietnē: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/;
  2. Tiesu administrācijas vietnē: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi.

Turpmākajā apskatā tiks iekļauti arī tādi nolēmumi, kas nav publiski pieejami.