Nekustamā īpašuma rokasgrāmata

Nekustamā īpašuma rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Droši darījumi ar nekustamo īpašumu

Nekustamo īpašumu darījumu vērtība ir liela, arī riski ir pietiekami augsti. Kā zināms, kur liela nauda un iespēja ātri nopelnīt – tur arī krāpniecība, kuras pamatā ir gan neapdomāta uzticēšanās, gan zināšanu trūkums par niansēm darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

«Nekustamā īpašuma rokasgrāmata» sniedz praktisku ieskatu juridiskajos, nodokļu, kā arī ekonomiskajos aspektos, ar kuriem var saskarties ikviens nekustamā īpašuma īpašnieks, potenciālais pircējs, pārdevējs un tirgus speciālists.

Rokasgrāmatā aplūkoto jautājumu loks ir izvēlēts, pamatojoties uz autoru praktisko pieredzi, palīdzot saviem klientiem darījumos ar nekustamo īpašumu.

«Nekustamā īpašuma rokasgrāmata» – no A līdz Z par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, atsavināšanu, pārvaldību, vērtēšanu, nomu un īri.

«Nekustamā īpašuma rokasgrāmata» sniegs atbildes uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem:

  • Kādas ir būtiskākās normatīvo aktu normas, kuru piemērošanai praksē iespējami dažādi risinājumi?
  • Ko ietver Dzīvokļa īpašuma likums un Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums?
  • Kādi ir nekustamā īpašuma tiesību praktiskie jautājumi un to attīstības tendences?

ZAB "PRIMUS DERLING"

ZAB "PRIMUS DERLING"

Divi vadošie komerctiesību zvērinātu advokātu biroji – "Primus" Latvijā un Lietuvā un "Derling" Igaunijā – izveido jaunu Baltijas advokātu biroju aliansi. Sākot ar 2018. gada 27. septembri, jaunā alianse darbojas ar nosaukumu "PRIMUS DERLING" Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā – "DERLING PRIMUS". Kopā apvienojoties vairāk nekā 80 juristiem un atbalsta personālam, ir izveidota augsti kvalificēta komanda ar četriem birojiem visās trīs Baltijas valstīs. Jaunā alianse būs īpaši nozīmīga klientiem tādās darbības jomās kā uzņēmumu iegāde un apvienošana, pārrobežu strīdu risināšana, nekustamā īpašuma projekti un normatīvā regulējuma jautājumi visās Baltijas valstīs

ZAB "PRIMUS DERLING", balstoties uz savu ilggadējo pieredzi un profesionālajām zināšanām, piedāvā pilnu juridisko pakalpojumu klāstu komerctiesībās un visos ar biznesu saistītajos jautājumos, tai skaitā publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jautājumos.

ZAB "PRIMUS DERLING" praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.

ZAB "PRIMUS DERLING" praktizējošie advokāti pieredzi publisko iepirkumu jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus par normatīvo aktu noteikumu interpretāciju un piemērošanu, palīdzot klientiem saņemt Iepirkuma uzraudzības biroja viedokli publisko iepirkumu jautājumos, kā arī pārstāvot klientu intereses Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā, panākot prettiesisku pasūtītāju lēmumu un iepirkuma dokumentācijas noteikumu atcelšanu.

Kristīne Gaigule-Šāvēja
Kristīne
Gaigule-Šāvēja
Zvērināts advokāts

Zvērinātu advokātu biroja "PRIMUS DERLING" partnere un zvērināta advokāte ar vairāk nekā piecpadsmit gadu pieredzi. Kristīne Gaigule-Šāvēja ir specializējusies nekustamā īpašuma un būvniecības tiesībās, komerctiesībās un komercdarījumos, banku un finanšu tiesībās, kā arī publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jautājumos. Viņas galvenās darbības jomas ietver arī uzņēmumu iegādi. Kristīne Gaigule-Šāvēja ir vairāku publikāciju autore.

Laura Zalāna
Laura
Zalāna
Zvērināts advokāts

Zvērinātu advokātu biroja "PRIMUS DERLING" partnere un zvērināta advokāte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Laura Zalāna ir specializējusies tādās darbības jomās kā nekustamais īpašums un būvniecība, darba un imigrācijas tiesības un apdrošināšana. Tāpat viņai ir plaša pieredze komerctiesību jomā, uzņēmumu apvienošanā un iegādē. Laura Zalāna ir vairāku publikāciju autore, viņa kā lektore vairākkārt ir vadījusi seminārus darba tiesību jautājumos.

Ingūna Ābele
Ingūna
Ābele
Nodokļu konsultante

Zvērinātu advokātu biroja "PRIMUS DERLING" nodokļu prakses vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Ingūna Ābele ir nodokļu eksperte, kuras pieredze ļauj viņai konsultēt klientus saistībā ar visiem nodokļu jautājumiem, ieskaitot tādas prakses jomas kā nekustamie īpašumi, bankas un finanses, komerctiesības, uzņēmumu apvienošana un iegāde un enerģētika. Ingūna Ābele ir vairāku publikāciju autore.

Nekustamā īpašuma rokasgrāmatas autori

ZAB PRIMUS DERLING turpina uzturēt «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatas» aktualizāciju, pārņemot labāko pieredzi, kuru šī izdevuma sākotnējā pamatsatura sagatavošanā veica zvērinātu advokātu birojs Kronbergs & Čukste un revīzijas un pakalpojumu sniedzējs Ernst & Young.

21.06.2018

Nekustamais īpašums – nodokļu normatīvo aktu normas šajā gadā

Nekustamā īpašuma nodokļu normatīvo aktu izmaiņas saistītas ar:

  • informāciju par piemērojamiem nodokļiem un to likmēm, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, pamatojoties uz grozījumiem nodokļu likumos, kas attiecas gan uz rezidentiem, gan nerezidentiem;
  • jaunu uzņēmumu ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka šī gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums, kas paredz konceptuāli jaunu šī nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, maksājot nodokli no peļņas, kas sadalīta dividendēs vai tam pielīdzināmās izmaksās;
  • iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumiem, kas spēkā no šī gada sākuma;
  • pievienotās vērtības nodokļa terminiem, kā arī regulējumu par īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādēm.

Piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. No 2010.gada 1.janvāra apliekamais objekts ir zeme, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas un inženierbūves (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 1.panta pirmā daļa).

Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātajai būvju klasifikācijai (MK noteikumu Nr.495 2.punkts).

Jāņem vērā, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, kas publicēti līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 1.panta divi prim daļa).

Savukārt 2014.gada 10.maijā lietā Nr.SKA-624/2014 Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka kadastrā norādītajam mērķim faktiski nelietojama ēka arī ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts. Proti, ja dabā pastāv kaut vai tikai ēkas karkass, bet faktiski ēka nav izmantojama tās paredzētajam mērķim, nav pamata grozīt nodokļa apmēru, kas maksājams par šo ēku.

Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta pirmā daļa). Gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks (MK noteikumu Nr.495 21.punkts).

Par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta otrā daļa).

No 2017.gada 1.janvāra par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāms arī apbūves tiesīgais, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata reģistrēta ēka vai inženierbūve (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta divi prim daļa). Papildinājums tika veikts, jo Civillikumā šobrīd ietverta jauna Trešā A nodaļa Apbūves tiesība, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, līdz ar to paredzēts, ka arī apbūves tiesīgajam ir jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju uzskatāma (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta trešā daļa):

  • persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā. Minētajām personām (nekustamā īpašuma tiesiskajiem valdītājiem), kuru zemesgabali atrodas lauku apvidū, līdz zemes reformas pabeigšanai nodokli jāsāk maksāt atbilstoši likuma «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos» 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem (MK noteikumu Nr.495 22.1.punkts);
  • persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai inženierbūvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;
  • persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata, kā, piemēram, dāvinājuma vai atsavinājuma līgumu, tai skaitā tādu pirkuma līgumu, kas noslēgts, privatizējot dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas valstij, pašvaldībai vai dzīvokļu celtniecības kooperatīvam piederošā daudzdzīvokļu mājā (MK noteikumu Nr.495 22.2.punkts).

 

Nekustamā īpašuma rokasgrāmata

  

  

  Nekustamā īpašuma rokasgrāmata

 

 



29.06.2017

Apbūves tiesību ierakstīšanas veids zemesgrāmatā

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus rokasgrāmatas papildinājumos ietvēris:

  • jaunāko Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru attiecībā uz termiņu, kādā tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā, un šādu tiesību zaudēšanu pēc termiņa beigšanās;
  • informāciju par apbūves tiesību ierakstīšanas veidu zemesgrāmatā;
  • jaunāko Latvijas Republikas Satversmes tiesas praksi attiecībā uz mantas labticīga ieguvēja aizsardzības principa ierobežojumiem;
  • jaunumus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Plašāk skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.1. «Nekustamā īpašuma nodoklis»;
  • 5.1. «Krāpšanās ar nekustamo īpašumu»;
  • 6.2. «Zemesgrāmatā ierakstāmās ziņas un ierakstu veidi»;
  • 6.4. «Ieraksti»;
  • 7.4.2. «Būvniecības (uzņēmuma) līgums».
31.12.2016

Būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājums

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus jaunākajos papildinājumos ietvēris:

  • jauno regulējumu attiecībā uz galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēja darba ņēmējiem, kas būs piemērojams no 2017. gada 1. jūlija un veicinās darba spēka nodokļu nomaksu būvniecības jomā;
  • regulējumu apbūves tiesības ierakstīšanai zemesgrāmatā;
  • informāciju par Augstākās tiesas spriedumu «Latvijas Gāzes» lietā;
  • informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmēm, kas ņemamas vērā, nosakot galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājuma apmēru.

Tāpat arī rokasgrāmata papildināta ar jaunu nodaļu – 2.7. «Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts publiska būvdarbu līguma vai būvdarbu līguma izpildē»:

  • 2.7.1. «Atbildības nodrošinājums, aprēķināšana, maksāšanas un uzskaites kārtība»;
  • 2.7.2. «Atbildība par pienākuma samaksāt atbildības nodrošinājumu nepildīšanu»;
  • 2.7.3. «Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes».

Savukārt par pārējiem jaunumiem plašāk skatiet šādās nodaļās:

  • 2.2. «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis»;
  • 3.5. «Dalītais īpašums»;
  • 7.1. «Būvniecības procesa normatīvais regulējums»;
  • 8.1. «Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšana un apsaimniekošana».

 

25.09.2016

Zemesgrāmatu uzbūve un lietojums

Kādi ir zemesgrāmatu principi, kas ir nostiprināti? Kāda nozīme zemesgrāmatu nodalījumiem? Kam ir pienākums sniegt e-lūgumus? Kas lemj, vai nostiprinājuma lūgums ir apmierināms vai atstājams bez virzības?

Iepazīstiet jaunos papildinājumus, kuru uzmanības centrā ir zemesgrāmatas!

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus ietvēris komentārus, skaidrojumus par:

  • zemesgrāmatas uzbūvi un tajā reģistrējamām ziņām;
  • kārtību, kādā zemesgrāmatā izdarāmi ieraksti, un šo ierakstu veidiem;
  • nostiprinājuma lūgumu sagatavošanas kārtību;
  • zemesgrāmatu tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem un to pārsūdzēšanas kārtību.

«Atbilstoši Civillikumam īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta (līguma) ierakstīšanu zemes grāmatās. Zemes grāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums (pirkums, maiņa u.c.), bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa (uz tiesas sprieduma, izsoles akta vai cita pamata) (993. pants). Civillikumā nostiprinātais vispārējais princips nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās,» tēmas aktualitāti piesaka rokasgrāmatas autors ZAB Primus.

Iepazīstiet jauno 6. nodaļu «Zemesgrāmatas»:

  • 6.1. «Zemesgrāmatu uzbūve»;
  • 6.2. «Zemesgrāmatā ierakstāmās ziņas un ierakstu veidi»;
  • 6.3. «Atzīmes»;
  • 6.4. «Ieraksti»;
  • 6.5. «Nostiprinājuma lūgumi»;
  • 6.6. «Zemesgrāmatu tiesneši un to lēmumi»;
  • 6.7. «Datorizētā zemesgrāmata».

 

30.06.2016

Iznomātāja aizturējuma tiesības. Būvniecības līguma paraugs

Vai nomniekam ir tiesības saņemt nepieciešamo izdevumu atlīdzību? Kad tas ir iespējams? Kas ir nepieciešamie izdevumi?! Vai arī elektroinstalācijas nomaiņu var pieskaitīt pie šādiem izdevumiem? Kā nomnieks savā labā var izmantot aizturējuma tiesības? Kas tās ir?! Un kā var izpausties lietas aizturēšana?!

Tā ir tikai neliela daļa no jautājumiem, uz kuriem iespējams atrast atbildes «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatā».

Būtiskākie aspekti, ko rokasgrāmatas autors ZAB Primus (kopš 2015. gada 14. decembra ZAB Redot mainītais nosaukums) ietvēris jaunākajos papildinājumos, ir:

  • iznomātāja aizturējuma tiesības nomnieka parādsaistību gadījumā;
  • aktualizēts būvniecības līguma paraugs atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam.

Jānorāda, ka būvniecības (uzņēmuma) līguma paraugs ir izstrādāts un ieteicams maza vai vidēja apjoma objektu būvniecībai. Šis līguma paraugs paredzēts tiesisko attiecību nodibināšanai starp pasūtītāju un būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu. Būvprojekta izstrādes pienākums atbilstoši šī līguma parauga noteikumiem ir pasūtītājam, būvuzņēmēja pienākums ir būvdarbu veikšana atbilstoši pasūtītāja iesniegtam un būvvaldē akceptētam būvprojektam, būvatļaujai, kurā ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi un atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Plašāk lasiet:

  • 3.3. «Iznomātāja un nomnieka tiesības un pienākumi»:
    • 3.3.1. «Nomnieka tiesības»;
    • 3.3.2. «Nomnieka tiesības uz zaudējumu un izdevumu atlīdzību»;
    • 3.3.3. «Iznomātāja tiesības»;
    • 3.3.4. «Nomnieka pienākumi»;
    • 3.3.5. «Iznomātāja pienākumi»;
    • 3.3.6. «Zemes noma»;
    • 3.3.7. «Piespiedu zemes noma»;
  • 7.4. «Būvniecības līgumi»:
    • 7.4.2. «Būvniecības (uzņēmuma) līgums».
23.03.2016

Kādas izmaiņas nodokļu piemērošanā un būvniecības procesa norisē?

Kādas šogad ir nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas? Kas ir lauku zemes speciālā vērtība, un kā tā tiek noteikta? Kā 2016. gadam tiks noteikta speciālā vērtība, ja kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10%? Kādas izmaiņas būvniecības nozarē radījis jaunais likums?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem nekustamā īpašuma jomas aktuālajiem jautājumiem atradīsiet «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatā», jo rokasgrāmatas autors ZAB Primus (kopš 2015. gada 14. decembra ZAB Redot mainītais nosaukums) jaunākajos papildinājumos ietvēris:

  • izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā, sākot ar 2016. gada 1. janvāri;
  • lauku zemes speciālās vērtības aprēķināšanas kārtību, no kuras tiks aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis līdz 2025. gada 31. decembrim;
  • izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā darījumos ar nekustamo īpašumu;
  • būvniecības procesa jaunā normatīvā regulējuma apskatu;
  • izmaiņas būvniecības procesa norisē pēc jaunā regulējuma ieviešanas;
  • būvatļaujas saņemšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus;
  • apdrošināšanas un atbildības regulējumu būvniecības procesa ietvaros.

Plašāk skatiet rokasgrāmatas šādās nodokļu nodaļās un jaunajās būvniecības nodaļās:

  • 2.1. «Nekustamā īpašuma nodoklis»;
  • 2.4. «Pievienotās vērtības nodoklis»;
  • 7.1. «Būvniecības procesa normatīvais regulējums»:
    • 7.1.1. «Normatīvo aktu struktūra»;
    • 7.1.2. «Būvju klasifikācija»;
    • 7.1.3. «Apdrošināšana būvniecībā»;
    • 7.1.4. «Būvniecības valsts kontroles birojs»;
    • 7.1.5. «Būvkomersantu klasifikācija»;
  • 7.2. «Būvniecības procesa galvenie posmi»:
    • 7.2.1. «Būvniecības ierosināšana un būvatļaujas saņemšana»;
    • 7.2.2. «Būvprojektēšana»;
    • 7.2.3. «Būvdarbi»;
    • 7.2.4. «Būvuzraudzība un autoruzraudzība»;
    • 7.2.5. «Būvdarbu pabeigšana un būves nodošana ekspluatācijā»;
  • 7.3. «Atbildība būvniecībā».
23.12.2015

Pirmpirkuma tiesības: praktiski ieteikumi izmantošanā

Zvērinātu advokātu birojs Redot papildinājis rokasgrāmatu ar:

  • VID tiesībām nostiprināt hipotēku uz īpašumu, pamatojoties uz lēmumu par nodokļu parādu;
  • tiesu prakses attīstību attiecībā uz atteikuma no pirmpirkuma tiesībām ierakstīšanu zemesgrāmatā;
  • tiesu praksi attiecībā uz kopīpašnieku vienošanās par īpašuma lietošanas kārtību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Plašāk skatiet rokasgrāmatas šādās nodaļās:

  • 1.6. «Pirmpirkuma tiesības» – Kad ir un nav izmantojama pirmpirkuma tiesība – pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt īpašumu, ja pircējs to pārdotu tālāk? Kam būtu dodama priekšroka, ja saduras divas intereses – vienam likumiskās pirmpirkuma tiesības, otram – līgumiskās?
  • 1.6.1. «Pašvaldības pirmpirkuma tiesības» – Uz ko neattiecas pašvaldību pirmpirkuma tiesības? Kādā veidā un pēc cik ilga laika pašvaldība var pārdod nekustamo īpašumu, ko ieguvusi uz pirmpirkuma tiesību pamata? Kas ir «dubultās» pirmpirkuma tiesības, un kad pašvaldība tās var izmantot?
  • 1.6.2. «Citas likumiskās pirmpirkuma tiesības» – Kā gadu laikā mainījusies tiesu prakse par to, vai atteikšanos no kopīpašuma pirmpirkuma tiesībām var nostiprināt zemesgrāmatā vai ne? Kas nosaka savstarpējās pirmpirkuma tiesības starp ēkas un zemes īpašniekiem, ja uz zemes uzcelta ēka nepieder zemes īpašniekam?
  • 1.9. «Citi nekustamā īpašuma iegūšanas veidi» – Kur, cik ilgā laikā un kādu kārtību ievērojot jāiesniedz sūdzība par zemesgrāmatu nodaļu tiesneša lēmumiem un viņa rīcību?
  • 2.6. «Nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājums, kas skar nekustamo īpašumu» – 2.6.1. «Valsts ieņēmumu dienesta ķīlas tiesības atzīmes un hipotēkas nostiprināšana zemesgrāmatā» – Kāds tiesnešu lēmums ilgi pausts par ķīlas tiesības atzīmi (kā prasības nodrošinājumu)? Kādu pamatoju dēļ normatīvie akti paredz hipotēkas nostiprināšanu bez nekustamā īpašnieka piekrišanas?
  • 3.2.5. «Lietošanas tiesību sadale» – Kāda ir tiesu prakse par lietojuma tiesību sadalīšanu, parakstot līgumu?
  • 8.1.6. «Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to problemātika» – Kādi ir lēmumi un kāpēc par a/s «Latvijas Gāzes» parādu piedziņas praksi?

Atgādinām, ka iepriekšējos papildinājumos rokasgrāmatas autors iekļāvis īpaši aktuālu problēmjautājumu: iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem – kurš uzņemsies atbildību? Autors apraksta praksi un risinājumus. Plašāk var iepazīties 8.1.6. «Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to problemātika».

Sākot ar 2014. gadu, «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatu» aktualizē zvērinātu advokātu birojs Redot, sekojot līdzi gan normatīvo aktu izmaiņām, gan rokasgrāmatas lasītāju ieteikumiem par nepieciešamajiem papildinājumiem vai uzlabojumiem, nodrošinot, ka šis izdevums ir nopietns palīgs jebkuram Latvijas juristam vai komersantam.

ZAB Redot praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.

24.09.2015

Kādas valsts nodevas ir maksājamas par īpašnieka maiņu?

Zvērinātu advokātu birojs Redot papildinājis rokasgrāmatu ar:

  • lauksaimniecības zemes iegūšanas ierobežojumiem un izņēmumiem;
  • lauksaimniecības zemes kā dominējošās zemes lietošanas veida noteikšanas problemātiku;
  • precizētiem noteikumiem par personām, kas var iegādāties zemi;
  • tiesu praksi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanu.

Plašāk skatiet rokasgrāmatas šādās nodaļās:

  • 1.5. «Norēķinu veidi pirkuma darījumā» – Līdz kuram laikam jāsaņem reģistrācijai paredzētie dokumenti? Kāpēc skaidras naudas norēķinu nekustamā īpašuma tirgū izmanto aizvien retāk?
  • 1.6. «Pirmpirkuma tiesības» – Kādi aspekti jāievēro pirmpirkuma tiesībās lauksaimniecības zemēm?
  • 1.7. «Nostiprinājuma lūgumi» – Kādi ir nostiprinājuma līgumam pievienojamie dokumenti? Kā pārliecinās par nekustamā īpašuma nodokļa samaksas faktu?
  • 1.8. «Zemes īpašuma darījuma subjekti» – Kas īpašumā var iegūt zemi lauku apvidos? Kādi ir lauksaimniecības zemes iegūšanas īpašie ierobežojumi? Uz ko neattiecas prasības, nosacījumi un ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei? Kas ir zemes lietošanas kategorija un zemes lietošanas veids? Kā var mainīt zemes lietošanas veidus?
  • 1.11. «Nekustamā īpašuma iegāde, pērkot projekta kapitālsabiedrību» – Kādas valsts nodevas ir maksājamas par īpašnieka maiņu? Kas uzskatāms par augstāko no novērtējumiem? Ko uzskata par nelietotu nekustamo īpašumu?
  • 2.1. «Nekustamā īpašuma nodoklis» – maksājamās nekustamā īpašuma nodokļa summas noteikšana. Kas jāņem vērā par papildlikmes piemērošanu?
  • 2.5. «Valsts nodeva par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā» – Kas ir saprotams ar «dokumenta parakstīšanas dienu»? Kāds dokuments var būt kā «dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības», līdz ar to nav jāmaksā paaugstinātā nodeva?

Atgādinām, ka iepriekšējos papildinājumos rokasgrāmatas autors iekļāvis īpaši aktuālu problēmjautājumu: iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem – kurš uzņemsies atbildību? Autors apraksta praksi un risinājumus. Plašāk var iepazīties 8.1.6. «Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to problemātika».

Sākot ar 2014. gadu, «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatu» aktualizē zvērinātu advokātu birojs Redot, sekojot līdzi gan normatīvo aktu izmaiņām, gan rokasgrāmatas lasītāju ieteikumiem par nepieciešamajiem papildinājumiem vai uzlabojumiem, nodrošinot, ka šis izdevums ir nopietns palīgs jebkuram Latvijas juristam vai komersantam.

ZAB Redot praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.

19.06.2015

Kurš uzņemsies atbildību par iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku komunālo pakalpojumu parādiem?

Jaunākajos abonentizdevuma papildinājumos rokasgrāmatas autors zvērinātu advokātu birojs Redot iekļāvis īpaši aktuālu problēmjautājumu: iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem – kurš uzņemsies atbildību? Autors apraksta praksi un risinājumus. Plašāk var iepazīties 8.1.6. «Parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to problemātika».

Tāpat apjomīgie papildinājumi ietver:

  • jaunu apakšnodaļu par dalītā īpašuma problemātiku, kad zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem (sk. 3.5. «Dalītais īpašums»);
  • apbūves tiesības regulējumu Civillikumā;
  • aktualizētu un strukturāli pārskatāmāku informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu;
  • nesenos grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz atbrīvojumu no IIN gadījumā, kad fiziskai personai ir samazināts vai dzēsts aizdevums (kredīts), kas bija izsniegts nekustamā īpašuma iegādei.

Līdz ar to rokasgrāmatā veikti papildinājumi šādās apakšnodaļās:

  • 2.2. «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis»;
  • 2.4. «Pievienotās vērtības nodoklis»;
  • 3.5. «Dalītais īpašums»:
    • esošais regulējums un tā problemātika;
    • apbūves tiesības – apbūves tiesības nodibināšana, apbūves tiesības izbeigšanās, piemērojamais regulējums nomas līgumiem, kas noslēgti līdz 2017. gada 1. janvārim.

Sākot ar 2014. gadu, «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatu» aktualizē zvērinātu advokātu birojs Redot, sekojot līdzi gan normatīvo aktu izmaiņām, gan rokasgrāmatas lasītāju ieteikumiem par nepieciešamajiem papildinājumiem vai uzlabojumiem, nodrošinot, ka šis izdevums ir nopietns palīgs jebkuram Latvijas juristam vai komersantam.

ZAB Redot praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.

25.03.2015

Zemes pārvaldes likums: argumenti un skaidrojumi

 

Šajā gadā turpinot sadarbību ar zvērinātu advokātu biroju Redot, rokasgrāmatā ir iekļauta jauna apakšnodaļa 8.2.  «Zemes pārvaldība»:

  • 8.2.1. «Zeme kā īpašuma objekts»;
  • 8.2.2. «Zemes konsolidācija»;
  • 8.2.3. «Zemes aizsargāšana pret degradēšanos»;
  • 8.2.4. «Zemes apgrūtināšana un atsavināšana sabiedrības vajadzībām»;
  • 8.2.5. «Servitūtu regulējums».

Uzmanības centrā ir jaunais Zemes pārvaldības likums, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Nepieciešamību pēc jauna vienota regulējuma radīja apstāklis, ka, pabeidzot zemes reformu, vairs nav piemērojama daļa tiesiskā regulējuma par zemi, kas attiecas uz laiku, kamēr notika zemes reforma (paziņojumi par zemes reformas pabeigšanu bija jāsagatavo līdz 2014. gada 30. novembrim).

Šobrīd viena no likumdevēja prioritātēm ir sakārtot ar pirmās brīvvalsts un Ulmaņlaiku agrāro reformu, kā arī ar padomju okupācijas laiku zemes tiesisko regulējumu radītās sekas un to neatbilstību mūsdienu situācijai.

  • Kā ar likumprojektu izstrādi tiek domāts par zemes un ēkas vienotības principu?
  • Kas var iesaistīties zemes konsolidācijas procesā?
  • Kas pieņem lēmumu par zemes konsolidācijas projekta izstrādi?
  • Kādi piespiedu mehānismi ir noteikti par nekoptu zemi un degradētām teritorijām?
  • Kādi zemes apgrūtināšanas un atsavināšanas izņēmumi ir iestrādāti Zemes pārvaldības likumā, kurus praksē bieži izmanto?
  • Kādas jaunas kļūdas ir pieļautas, cenšoties novērst neskaidrības par servitūta regulējumu?

Tāpat arī ir atjaunota informācija 4.2. apakšnodaļā «Nekustamā īpašuma vērtēšanas process un metodes» – mantiskā ieguldījuma novērtēšanas juridisko personu ekspertu saraksts un sertificēto juridisko personu saraksts nekustamo īpašumu vērtēšanā.

Sākot ar 2014. gadu, «Nekustamā īpašuma rokasgrāmatu» aktualizē zvērinātu advokātu birojs Redot, sekojot līdzi gan normatīvo aktu izmaiņām, gan rokasgrāmatas lasītāju ieteikumiem par nepieciešamajiem papildinājumiem vai uzlabojumiem, nodrošinot, ka šis izdevums ir nopietns palīgs jebkuram Latvijas juristam vai komersantam.

ZAB Redot praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.