Projektu vadīšanas rokasgrāmata

Projektu vadīšanas rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā piesaistīt naudu un efektīvi realizēt projektu?

Lai tirgū varētu piedāvāt kaut ko jaunu, jābūt idejai par jauno piedāvājumu, bet no idejas līdz tās realizācijai ir nepieciešams laiks, finansiāli ieguldījumi, cilvēki, kas pārvalda procesu – vesels pasākumu komplekss jeb projekts. Noteicošās ir trīs lietas: nauda, laiks, kvalitāte.

Samazināt laiku no idejas līdz tās realizācijai jeb uzsākt jaunu projektu un to realizēt, vadīt biznesa attīstību, pilnveidot uzņēmuma iekšējo struktūru, efektīvi piesaistīt finanšu un materiālos līdzekļus palīdzēs «Projektu vadīšanas rokasgrāmata».

«Projektu vadīšanas rokasgrāmata» sniegs atbildes uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem:

  • Kādēļ projekti cieš neveiksmi?
  • Kādas ir būtiskākās kļūdas?
  • Kā jārīkojas, lai veiksmīgi definētu projekta apjomu?
  • Kādi kritēriji jāizvērtē un kādi uzdevumi jāveic pirms projekta slēgšanas?
  • Kā izstrādāt biznesa plānu?
  • Kā sagatavot kvalitatīvu projekta pieteikumu fondiem, pašvaldību un valsts finansējuma programmām?
  • Kādu struktūru ieteicams ievērot un kāda informācija ir jāiekļauj katrā no projekta sadaļām, rakstot projekta pieteikumu?
  • Kā tiek vērtēti projekta pieteikumi?
  • Kā pārdot savas idejas jeb kāpēc izgāžas organizācijas plānotās pārveides?
  • Kā efektīvi vadīt stratēģiskās sanāksmes?
  • Kā mazināt spriedzi konflikta situācijās?
  • Kā izpaužas mobings darbavietā, un kādas ir mobinga pazīmes?
  • Kāda ir ieteicamā uzvedība, sastopoties ar mobinga mēģinājumiem?

LNPVA

LNPVA

Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA) ir vienīgā starptautiski atzītā profesionālā projektu vadītāju asociācija Latvijā. LNPVA ir sabiedriska organizācija, dibināta 1998.gada 9.jūlijā. Asociācija ir Starptautiskās Projektu Vadīšanas Asociācijas IPMA biedrs – kopš 1999.gada 18.septembra. Starptautiskā Projektu Vadīšanas asociācija IPMA šobrīd aptver 52 valstis, tajā skaitā visas Eiropas valstis, daļa Āzijas (Indija, Ķīna), Āfrika (Dienvidāfrikas republika, Ēģipte), Amerika (ASV, Brazīlija, Meksika). LNPVA ir pievienojusies IPMA projektu vadīšanas personāla četru līmeņu sertifikācijas sistēmai. 2002. gada 9. martā IPMA ir apstiprināti pirmie projekta personāla sertifikācijas asesori Latvijā. LNPVA var iestāties projektu vadīšanas nozarē strādājošie, ar šo nozari netieši saistītie speciālisti, kā arī citi interesenti. Pašlaik LNPVA ir vairāk kā 80 biedri – juridiskas un fiziskas personas, tā arī goda biedri, studenti un asociētie biedri. Asociācijā darbojas vairākas interešu grupas – būvniecības jomā un IT jomā. Nesen asociācijas ietvaros ir izveidota arī jauniešu iniciatīvas grupa, kuras galvenais darbības mērķis ir projektu vadīšanas popularizēšana jauniešu vidū.

Ivars Ruņģis
Ivars
Ruņģis
Mg. proj. mgmt., projektu vadīšanas konsultants un treneris

Vada kursus un lekcijas SIA Komercizglītības Centrs un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Kopš 1999. gada attīstījis un izkopis projektu vadīšanas zināšanas un pieredzi, strādājot dažādu nozaru uzņēmumos. Ir starptautiski sertificēts projektu direktors (IPMA (Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas) A, B, C un D līmeņa sertifikāts). Ir IPMA delegātu padomes loceklis.

Solvita Bērziša
Solvita
Bērziša
Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docente un pētniece un AS Exigen Services Latvia projektu vadītāja. Solvita vada kursus projektu vadībā un informācijas tehnoloģiju projektu vadībā. PMP (Project Management Professional, ko izsniedz Project Management Institute) sertificēta projektu vadītāja. 2013. gadā ir saņēmusi apbalvojumu no IPMA par izcilu jaunā zinātnieka zinātnisko ieguldījumu ar pētījumu «Zināšanu un labās prakses izmantošana projektu vadības informācijas sistēmu konfigurēšanā».

Ingūna Lazdiņa-Ķuze
Ingūna
Lazdiņa-Ķuze
Projektu vadības speciāliste valsts pārvaldē

Valsts kases Kvalitātes un risku vadības departamenta direktores vietniece. Darba pieredze projektu vadībā ir no 2003. gada, tostarp Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta Eiropas Savienības finansēto projektu audita nodaļā un Investīciju departamenta Projektu ieviešanas nodaļā. Kopš 2008. gada aktīva dalība Eiropas Savienības finansēto projektu sagatavošanā un administrēšanā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā Valsts kases informācijas sistēmu pielāgošana EURO ieviešanai un Eiropas Sociālā fonda projektā Tehniskā palīdzība Valsts kases sertifikācijas iestādes un maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai. Iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā un specializācija mārketinga psiholoģijā.

Māris Krastiņš
Māris
Krastiņš
LNPVA valdes loceklis un profesionālās ētikas komitejas priekšsēdētājs, LVS/STK/53 "Projektu, programmu un projektu portfeļu vadība" priekšsēdētājs, IPMA B sertificēts vecākais projektu vadītājs

Ieguvis profesionālo maģistra grādu Būvniecībā un inženierzinātņu maģistra grādu Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās Rīgas Tehniskajā universitātē un profesionālo maģistra grādu Projektu vadība Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. 18 gadu pieredze būvniecības nozarē, tai skaitā vadot dažāda mēroga un komplicētības infrastruktūras projektus.

Sergejs Ņesterovs
Sergejs
Ņesterovs
IPMA B sertificēts vecākais projektu vadītājs, LVS/STK/53 «Projektu, programmu un projektu portfeļu vadība» priekšsēdētāja vietnieks

Vairāk nekā 20 gadu pieredze IT projektu vadībā, tai skaitā lielu un komplicētu valsts nozīmes informācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā. Šo projektu realizācijā vadījis tos, strādājot lielos starptautiskos uzņēmumos un vadot starptautiskas informācijas sistēmu izstrādes grupas. Pēdējos gados tiek padziļināti pētīta biznesa procesu modelēšana, kopā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem ir izstrādāts domēnspecifiskās modelēšanas bāzēts rīks, par kuru ir arī vairākas zinātniskas publikācijas. Ir sertificēts vecākais projektu vadītājs (IPMA B līmenis) un aktīvi piedalās Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas darbībā, vadot tās revīzijas komisiju un līdzdarbojoties projekta vadības standartu attīstības iniciatīvās.

Oksana
Medvedska
IT projektu vadītāja valsts sektorā

Ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnēs un profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Daugavpils universitātē. Rīgas Tehniskās universitātes 56. starptautiskās zinātniskās konferences dalībniece.

Irīna
Hubašvili
Informācijas tehnoloģijas studente

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes akadēmiskā bakalaura programmas «Informācijas tehnoloģija» studente, kas iepriekšējo izglītības līmeni pabeidza ar medaļu par izcilām sekmēm.

Inga
Podjavo
Mg. sc. ing.

PL/SQL programmētāja un tehniskā konsultante, kurai pieredze augstas sarežģītības aplikācijas paplašinājumu veidošanā, datubāzes struktūras izmaiņu un uzturēšanas darbu veikšanā.

Jūlija
Gržibovska
Sistēmanalītiķe

Ieguvusi profesionālo maģistra grādu informācijas tehnoloģijā, strādā vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem.

04.06.2019

Projekta kvalitātes vadības procesi

"Kvalitātes vadība iekļauj aktivitātes, kas nepieciešamas, lai plānotu, nodrošinātu un kontrolētu projekta un tā nodevumu kvalitāti," tēmas nozīmīgumu piesaka autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., projektu vadītāja.

Lai izprastu projekta kvalitātes vadības procesus, tiek skaidrota:

  • kvalitātes plānošana;
  • kvalitātes nodrošināšana;
  • kvalitātes kontrole.

Tāpat arī uzzināsiet par:

  • kvalitātes izmaksu klasifikāciju;
  • populārajām praksēm, kas tiek izmantotas kvalitātes nodrošināšanā;
  • kvalitātes vadības procesa īstenošanas galvenajiem pamatdatiem un to lietojumu;
  • dažiem piemēriem, kā citi procesi ietekmē projekta kvalitātes vadību un pretēji;
  • ISO 21500 un PMBOK skatījumu uz kvalitātes vadības aktivitātēm.

 

Projektu rgr.

 

 

     Projektu vadīšanas rokasgrāmata

 

 



21.03.2019

Kāpēc Latvijā valsts pārvaldē ir nepieciešams izmantot projektu un programmu portfeļa vadību?

"Stabila un ilgtspējīga valsts (sabiedrības) attīstība ir mērķis, kas formulēts vairākos pēdējā laikā izstrādātajos valsts vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentos. Valsts pārvaldes pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam konstatēta risinājuma un instrumenta neesamība, kas ļautu veiksmīgi īstenot valsts pārvaldes reformas un nodrošināt attīstības plānošanas sistēmas sasaisti ar plānošanas sistēmas īstenošanu praksē.

Apkopojot informāciju par 2015. un 2016. gadā veiktajām revīzijām valsts pārvaldē, Valsts kontrole norāda, lai arī katrā revīzijā konstatēti specifiski trūkumi, kurus ir pa spēkam novērst katrai atsevišķai revidējamai vienībai, tomēr projektu vadības, uzraudzības un specifisku projektu vadības kompetenču trūkums ir identificējams gandrīz katrā projektā. Tie nereti ir galvenie iemesli, kāpēc valsts pārvaldē stratēģisko uzdevumu izpilde un īstenošana ievelkas, izmaksā vairāk, nekā plānots, bet pēc ieviešanas nereti nesasniedz izvirzītos mērķus," situācijas problemātiku raksturo projektu vadības speciāliste valsts pārvaldē  Ingūna Lazdiņa-Ķuze.

Lai pamatotu, kāpēc Latvijā valsts pārvaldē ir nepieciešams izmantot projektu un programmu portfeļa vadību, autore vērš uzmanību šādiem aspektiem:

  • salīdzinājums starp projektu, programmu un portfeli;
  • starptautiskā pieredze projektu, programmu portfeļa vadībā valsts pārvaldē;
  • situācija Latvijā;
  • Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošana ar projektu, programmu portfeļa principiem;
  • Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 projektu programmu portfeli;
  • projektu portfeļu vadības princips;
  • Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 salīdzinājuma analīzi ar programmu portfeli.

Projektu rgr.

 

 

     Projektu vadīšanas rokasgrāmata

 

 



05.03.2019

Izmaksas - būtisks projektu vadīšanas posms

Izmaksu vadība iekļauj aktivitātes, kas nepieciešamas, lai izstrādātu projekta budžetu un pēc tam kontrolētu izmaksas[1]. Izmaksas ir viens aspektiem projektu spriedzes trijstūrī. Projekta izmaksu plānošanu var uztvert kā pamata plānošanas aktivitāšu noslēdzošo posmu, jo izmaksu plānošana balstās uz tvēruma, resursu un laika plānošanā sagatavoto informāciju.

Izmaksu vadības procesi (sk. attēlu)[1][2]:

  • Novērtē aktivitāšu izmaksas. Atbilstoši aktivitāšu resursiem izvirzītajām prasībām aprēķina resursu izmaksas, kas vajadzīgas projekta aktivitāšu izpildei. Izmaksu novērtējumu ir iespējams izteikt mērvienībās, piemēram, cilvēkstundās, iekārtu izmantošanas stundās vai naudas izteiksmē. Rezultātā tiek iegūts katras aktivitātes izmaksu novērtējums.
  • Nosaka projekta budžetu. Projekta izmaksu novērtēšana un budžeta izstrāde ir cieši saistītas. Izmaksu novērtēšana nosaka projekta kopējās izmaksas, savukārt budžeta izstrāde norāda, kur un kad izmaksas tiks tērētas. Izmantojot aktivitāšu izmaksas un projekta laika grafiku, tiek aprēķināts projekta kopējais budžets, laikā noteiktā projekta izmaksu bāzlīnija un projekta finansējuma vajadzības. Rēķinot projekta budžetu un izmaksu bāzlīniju, tiek ietvertas arī rezerves neparedzētiem gadījumiem un vadības rezerves, ko izmantot vadības kontroles nolūkiem vai arī identificēto risku ietekmes segšanai.
  • Izmaksas kontrolē, novērtējot novirzes starp plānoto un faktisko izmaksu izlietojumu un veicot nepieciešamās korektīvās darbības. Kā viena no metodēm projekta izmaksu kontrolei ir iegūtās vērtības vadība, ar kuras palīdzības var novērtēt ne tikai esošo situāciju, bet arī prognozētās darbu pabeigšanas izmaksas, veikt tendenču un noviržu analīzi. Lai novērtētu izmaksu izlietojumu, jāuzkrāj laika grafika dati, piemēram, plānoto aktivitāšu darbu izpilde.
Projekta izmaksu vadības procesi
Projekta izmaksu vadības procesi

 

Projektu rgr.

 

 

 

     Projektu vadīšanas rokasgrāmata

 

 



 
  1. a, b LVS (Latvijas valsts standarti) ISO (The International Organisation for Standartization), LVS ISO 21500:2016 – Projektu vadības vadlīnijas. LVS, 2016.
  2. ^ Project Management Institute, A Guide to the Project Management Body of Knowledge (PMBOK® Guide) –Sixth Edition. PMI, 2017.
01.10.2018

Projektu vadības palīgs valsts sektorā

«Gadiem ilgi Latvijas valsts pārvalde īsteno un diezgan bieži drīzāk «cīnās» ar projektiem, ilgstoši apņemoties ieviest tajos kārtību. Diemžēl līdz šim panākumi šajā jomā ir pavisam nelieli,» situāciju raksturo autors Sergejs Ņesterovs, IPMA B sertificēts vecākais projektu vadītājs.

«Šobrīd beidzot ir pieejama palīdzīga roka Eiropas Komisijas (EK) veidolā, kura ir izstrādājusi un sākusi aktīvi lietot vienotu projektu vadības metodoloģiju «PM2». Būtiski ir, ka EK šo metodoloģiju ir padarījusi publiski pieejamu, nosaucot to par PM2 atvērto versiju OpenPM2 (https://ec.europa.eu/isa2/solutions/open-pm2), un pati metodoloģija ir lejuplādējama šeit https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/0e3b4e84-b6cc-11e6-9e3c-01aa75ed71a1.»

Sniedzot metodoloģijas izklāstu un akcentējot dažas neprecizitātes, autors Sergejs Ņesterovs skaidro ieguvumus projektu vadībā. Jāatzīmē, ka šo metodoloģiju būtiski pārzināt visiem, kas projektu jomā sadarbojas Eiropas līmenī, jo Eiropas Savienībā jau šobrīd to uzskata par vienotās projektu vadības pamatu.

Tāpat autors vērš uzmanību, ka OPM lietošana privātajā biznesā vai nozarēs specifisku projektu īstenošanai ir iespējama, tomēr ir nepieciešama papildu analīze metodoloģijas efektivitātei.

 

Projektu rgr.

 

 

     Projektu vadīšanas rokasgrāmata

 

 



25.09.2018

Projekta izcilības modelis – ceļš uz izcilu projektu vadību

06.07.2018

Projektu vadītājs – amats vai profesija?

Projektu vadītāja loma un nozīme Latvijā atsevišķās nozarēs ir vēl neatklāta un nenovērtēta. Tirgū trūkst informācijas par projektu vadītāja patieso devumu un ieguldījumu veiksmīga projekta nodrošināšanā. Šobrīd jēdziens «projektu vadītājs» ne vienmēr iet kopā ar tā patiesajiem pienākumiem, kvalitāti un rezultātu. Projektu vadītājam ir jāpiemīt akadēmiskām zināšanām, praktiskai pieredzei (vēlams gan pasūtītāja, gan piegādātāja pusē), darbam atbilstošiem personības psihoemocionālajiem resursiem un patiesai interesei par projektu vadību. Šis «kokteilis» ļauj kvalitatīvi prognozēt, kontrolēt un virzīt projektu pretim mērķu sasniegšanai.

Mērķis ir noskaidrot:

  • ko Latvijā nozīmē projektu vadītāja «amats» un «profesija»;
  • vai projektu vadītāja amatā ir/nav nepieciešama izglītība;
  • kā projektu vadītāja profesija ietekmē amata pienākumu pildīšanu un
  • cik svarīgi ir veicināt projektu vadītāja profesionālo orientāciju un izaugsmi.

Lai veidotu izpratni, sākumā aplūkosim minētā «amata» un «profesijas» atšķirīgās un kopīgās iezīmes. Kādam ir jābūt zināšanu, prasmju, rīku un metožu kopumam, lai projektu vadītājs gan pēc amata, gan pēc profesijas varētu efektīvi nodrošināt projektu vadību?

Piemēram, skatot «projekta vadītājs» amats, jāņem vērā, ka Darba likuma 40.pants nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Savukārt amata aprakstus izstrādā darba devējs konkrētam amatam, par pamatu ņemot Profesiju klasifikatorā ietvertās kvalifikācijas pamatprasības (nepieciešamo izglītību) un profesionālās darbības pamatuzdevumus, kā arī normatīvos aktus, kas reglamentē konkrētās jomas profesijas.

Salīdzinot informāciju par darba vietu skaitu un profesijā nodarbinātajiem (pēc VID datiem), darba devēju aptaujas rezultātus par pieprasītākajām profesijām un Profesiju klasifikatorā pieejamo profesiju reģistru, ir redzams, ka pastāv atšķirības un ka darba devēji bieži pielāgo profesijas nosaukumu darba vietai, nevis profesijā veicamajām funkcijām.

05.07.2018

Projekta resursu vadības procesi: galvenie rezultāti un saistītie procesi

  • Kas ir projekta resursu vadība, un kāpēc tā ir svarīga?
  • Kādas ir projekta cilvēkresursu un materiālo resursu vadības pamata aktivitātes?
  • Kuras ir šobrīd populārās prakses, kas tiek izmantotas gan cilvēkresursu, gan materiālo resursu optimizēšanā?
  • Kādi ir galvenie resursu vadības rezultāti?
  • Kā resursu vadības aktivitātes un rezultāti ietekmē citus projektu vadības procesus un pretēji?
  • Kāds ir ISO un PMBOK skatījums uz resursu vadību?

Resursu vadība iekļauj aktivitātes, kas nepieciešamas, lai identificētu un iegūtu atbilstošus projekta resursus. Šie resursi ietver gan cilvēkresursus (lieto arī jēdzienu – personāls), gan materiālos resursus (telpas, aprīkojumu, materiālus, infrastruktūru, rīkus u.c. līdzekļus)[1]. Resursu vadības mērķis ir nodrošināt, lai vajadzīgie resursi būtu pieejami projekta vadītājam un projekta komandai pareizajā laikā un vietā[2]. Projekta resursu plānošanas procesi izmanto jau tvēruma plānošanu sagatavoto informāciju, lai iegūtu projekta resursu plānus, ko tālāk izmanto resursu iegūšanai, vadībai un kontrolei. Resursu vadība procesu grupa ietver arī cilvēkresursu vadības procesus, tādus kā projekta komandas izveide, attīstība un vadība.

Resursu vadības procesi:

  • Novērtēt resursu vajadzības iepriekš definētajām aktivitātēm. Katrai projekta aktivitātei nosaka nepieciešamos resursus – gan cilvēkresursus, gan materiālos resursus. Novērtē nepieciešamo vienību skaitu, izcelsmi, lomas, prasmes, atbildību, kā arī izmantošanas sākumu un beigas.  Rezultātā tiek iegūts resursu plāns, resursiem izvirzītās prasības, lomu apraksti un projekta resursu organizatoriskā struktūra.
  • Iegūt nepieciešamos resursus. Atbilstoši resursu vajadzībām, lomu aprakstiem un resursu vajadzību kalendāriem sameklē vispiemērotākos cilvēkresursus un materiālos resursus.  Resursi tiek izvēlēti, ņemot vērā kādus no šiem parametriem: resursa pieejamība projektam nepieciešamajā laika periodā; resursa izmaksu atbilstība projekta budžetam, spējas nodrošināt komandai nepieciešamās kompetences, pieredze, zināšanas, prasmes, attieksme un citi faktori.
  • Izveidot, attīstīt un kontrolēt komandu. Projekta komanda sastāv no cilvēkiem, kam piešķirta noteikta lomas un atbildības, un strādā kolektīvi, lai sasniegtu projekta mērķus. Projekta vadītāja uzdevums ir izveidot, motivēt un pilnvarot projekta komandu, nodrošināt apmācības, atgriezeniskās saites, apbalvojumus, jārisina konfliktus u.t. Tāpat jāveic komandas un personālā snieguma novērtēšana un pēc tam veicot nepieciešamās korektīvās darbības.

Kontrolēt materiālo resursu plānoto un faktisko pieejamību un izmantošanu un veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

 
  1. ^ LVS (Latvijas Valsts Standarti) ISO (The International Organisation for Standartization), LVS ISO 21500:2016 – Projektu vadības vadlīnijas. LVS, 2016.
  2. ^ Project Management Institute, A Guide to the Project Management Body of Knowledge (PMBOK® Guide ) –Sixth Edition. PMI, 2017.
25.04.2018

Projekta laika vadība un "cilvēka tilta" loma - kā veidot izpratni par to un izmantot ikdienas darbā

Projektu vadībā iesaistītiem cilvēkiem ir zināmas situācijas, kad laiks spēj ietekmēt gan finanšu plūsmu, gan arī būtisku nobīdi grafikā. Neefektīva laika vadība palielina stresu un vilšanos projekta komandā. Laiks tiek patērēts neproduktīvi, pietrūkst fokusa uz svarīgākajiem uzdevumiem. Tie ir tikai pāris regulāri sastopamo problēmu piemēri, kas apliecina to, cik liela nozīme ir projekta laika vadībai.

Tāpat arī projekta vadībā iesaistītie atpazīst situācijas, kad šķiet, ka izstrādes laikā tiek spēlēti klusie telefoni, proti, informācija, kura tiek nodota sākumā, neatbilst tam, kāda tā tiek saņemta. Bieži vien tāda situācija var rasties informāciju tehnoloģiju projektus, kad šķiet, ka saņemtā informācija latviešu valodā ir kodēta un pat neuztverama. Iespējams, viens no faktoriem, kāpēc rodas šādas situācijas ir specifiskie tehniskie jautājumi. Nereti ir dzirdēts, ka tādos brīžos vēlētos, lai kāds to izskaidro, "iztulko". Šādā situācijā lieliski var palīdzēt loma "cilvēks tilts".

Lai izprastu gan laika projekta vadību, gan "cilvēka tilta" lomu un spētu to izmantot ikdienas darbā, sniegšu atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir projekta laika vadība, un kāpēc tā ir svarīga?
  • Kādas ir projekta laika vadības pamata aktivitātes?
  • Kas mainās laika vadībā izmantotajās tehnikās, mainoties projektu vadības pieejai?
  • Kādi ir galvenie laika vadības rezultāti?
  • Kā laika vadības aktivitātes un rezultāti ietekmē citus projektu vadības procesus, un pretēji?
  • Kādas ir sekas, ja netiek veikta projekta laika plānošana un kontrole?
  • Kāds ir ISO un PMBOK skatījums uz laika vadību?
  • Kas ir "cilvēks tilts" projektā, un kāda ir šīs lomas nozīme projektā?
  • Kādus pienākumus veic "cilvēka tilta" loma?
  • Kādas kompetences ir nepieciešamas "cilvēka tilta" lomai?
  • Kādi ir "cilvēka tilta" lomas tipi?

Projektu rgr.

 

 

     Projektu vadīšanas rokasgrāmata

 

 



19.04.2018

Kas jāzina par projektu vadīšanas procesu

Projektu veido daudzi savstarpēji saistīti procesi, kas tiek vadīti un īstenoti, lai drošinātu projekta prasību izpildi.

Katram projekta procesam ir noteikti ieejas dati, kas nepieciešami procesa izpildei, un izejas dati, kas tiek iegūti procesa izpildes rezultātā. Tāpat katram procesam ir noteikts mērķis, un tā sasniegšanai tiek izmantotas dažādas tehnikas un rīki.

Projekta procesus izpilda projekta komanda sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, un tos iedala trīs kategorijās:

  • projektu vadīšanas procesi, kas nodrošina efektīvu projekta virzību caur tā dzīves ciklu un nosaka, kā projekta aktivitātes tiks vadītas;
  • uz produktu orientēti procesi, kas nodrošina projekta produkta, servisa vai rezultāta projektēšanu un izveidi. Tie ir atkarīgi no projekta produkta, servisa vai rezultāta, tā izmantošanas apgabala un dzīves cikla fāzes. Projekta tvērumu un darbu apjomu nevar noteikt bez pamatizpratnes par to, kā tiek izveidots konkrētais projekta produkts vai serviss;
  • atbalsta procesi, kas nodrošina būtisku un vērtīgu atbalstu projekta vadīšanas un uz produktu orientētajiem procesiem. Pie šiem procesiem pieder loģistika, finanses, grāmatvedība, drošība un citi, kas visbiežāk ir kopēji visiem organizācijas projektiem.

Projekta laikā visu kategoriju procesi var pārklāties un mijiedarboties. Tālāk tiek apskatīti projektu vadīšanas procesi.


Projektu vadīšanas rokasgrāmata

Projektu vadīšanas rokasgrāmata


 

05.12.2017

Publiskā sektora projektu izaicinājumi. Prasību izzināšana un tās problēmas

Autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, jaunajā nodaļā «Projektu vadība valsts pārvaldes iestādēs»,  kas analizē un apskata risinājumus publiskā sektora projektu izaicinājumiem, par:

  • publiskā sektora projektu izaicinājumiem,
  • valsts pārvaldes iestāžu projektu vadītāju kompetenci.

Savukārt nodaļa 3.3. «Tvērums» ir papildināta ar padziļinātu informāciju par prasību izzināšana un tās problēmas. Autore Jūlija Gržibovska, sistēmanalītiķe vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, raksturo prasību izzināšanas metožu priekšrocības un trūkumus, skaidro izzināšanas metodes izvēli, kā arī sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir prasību izzināšana ?
  • Kā tiek iedalītas prasību izzināšanas problēmas?
  • Kādi pamatprincipi ir jāievēro, lai prasību izzināšana būtu ar pozitīvu rezultātu?
  • Kādas prasību izzināšanas metodes var tikt izmantotas?
  • Kādi faktori var ietekmēt prasību izzināšanas metodes izvēli?